Aija Rimša - Ļeigodama upe nese

Aijai Rimšai - meitenei no pilsētas Latgales sirdī dārgas bija trīs lietas - dzimtais novads , ģimene un dēli . Draiskajās un skumjajās dziesmās , kurām gan mūziku , gan tekstu raksta Aija pati , tika izdzīvota ticība , cerība un mīlestība . Ārēji smalka un trausla , Aija tomēr dzirksteļoja īsti latgaliski šerpi , kaismīgā ticībā atzīstot , ka ir pat pateicīga Dievam par uzliktajiem pārbaudījumiem . Aijas vairs nav , bet viņas dziesmas joprojām skan . Arī šodien mēs dzirdam viņas izpildījumā ,, Rūžeņu ", ,, Kaprīzo meiteni " , dziesmu veltītu māmiņai un daudzas jo daudzas citas sirsnīgas , romantiskas , tautiskas un azartiskas dziesmas , kuras atskaņo ,, Latgolys radeja " un Radio 2 ēterā . Aija bija cilvēks , kas nesa Latgales , Rēzeknes vārdu plašajā pasaulē . ,, Klausieties , cilvēki , cik skaistas dziesmas sacerējusi tauta . Es tās dziedu un dziedāšu jums . Dziedāšu arī tad , kad manis vairs nebūs ... Klausieties , nenolaidiet spārnus un neskumstiet ! Gadsimtiem cauri dziesma , pašas tautas sacerēta un dziedāta , palīdzējusi uzvarēt bēdas un grūtības . Klausieties , dziediet , cīnieties par sevi , saviem tuvākajiem ! Dariet to tā , kā es to darīju , - dziedot , " tā , aizejot mūžības dārzos , mums novēlēja Aija .